Lai visi būtu viens (Jņ. 17, 21)
Dēļ šiem vārdiem esam piedzimuši,
lai nestu pasaulē vienotību.
Chiara Lubich

«Ja nu Es, jūsu Kungs un
Mācītājs, smu jūsu kājas
mazgājis, rī jums pienākas
cits itam kājas mazgāt»
(Jņ. 13:14).

FONTA LIELUMS  aA aA 
Dzīvības Vārds 2019.04

«Ja nu Es, jūsu Kungs un Mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt» (Jņ. 13:14).

Evaņģēlists Jānis, atceroties pēdējās kopā ar Jēzu pavadītās stundas pirms Viņa nāves, vērš uzmanību uz kāju mazgāšanu. Senatnē Tuvajos Austrumos tā bija ciemiņam parādīta viesmīlības zīme, kas ieradies no putekļaina ceļa un ko parasti veica kalps. Tieši šī iemesla dēļ mācekļi pirmajā brīdī atteicās pieņemt šo Mācītāja rīcību, bet tad Viņš paskaidroja:

«Ja nu Es, jūsu Kungs un Mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt»

Ar šo īpaši nozīmīgo attēlu Jānis mums atklāj visu Jēzus misiju: Viņš, kurš ir Mācītājs un Kungs, ir ienācis cilvēces vēsturē, lai satiktu ikvienu vīrieti un sievieti, lai mums kalpotu un atvestu atpakaļ pie Tēva. Dienu pēc dienas visā savas zemes dzīves laikā Jēzus bija atmetis jebkuru sava lieluma zīmi un tajā vakarā gatavojās atdot savu dzīvību uz krusta. Un tieši tajā brīdī viņš saviem mācekļiem kā savu mantojumu atstāj vārdus, kas viņam šķita vissvarīgākie:

«Ja nu Es, jūsu Kungs un Mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt»

Tas ir skaidrs un vienkāršs aicinājums, kuru visi saprotam un kuram varam uzreiz atsaukties ikvienā situācijā, ikvienā sociālajā un kulturālajā kontekstā. Kristieši, kuri saņem Dieva Mīlestības atklāsmi caur Jēzus dzīvi un vārdiem ir “parādā” saviem līdzcilvēkiem atdarināt Jēzu pieņemot un kalpojot brāļiem, tādā veidā pašiem esot par Mīlestības vēstnešiem, pēc Jēzus parauga: vispirms konkrētā veidā mīlēt, pēc tam rīcību pavadīt ar cerības un draudzības pilniem vārdiem. Un liecība ir jo iedarbīgāka, jo vairāk mēs pievēršam savu uzmanību nabagiem, izvairoties no pakalpīgas attieksmes pret cilvēkiem ar varu un prestižu. Arī gadījumos, kad sastopamies ar sarežģītām un traģiskām situācijām, ko nevaram kontrolēt, vienmēr ir kaut kas ko varam un ko vajag darīt lietas labā. Mēs varam nesavtīgi un atbildīgi iesaistīties negaidot atlīdzību. Bez tam Jēzus mūs aicina liecināt par Mīlestību ne tikai personīgi, mūsu ikdienas gaitās, bet arī kā kopienu, kā Dieva tautu, kuras pamatā ir savstarpējās mīlestības likums.

«Ja nu Es, jūsu Kungs un Mācītājs, esmu jūsu kājas mazgājis, arī jums pienākas cits citam kājas mazgāt»

Pēc šiem vārdiem Jēzus turpina: «Jo Es jums priekšzīmi esmu devis, lai jūs darītu, kā Es jums esmu darījis... Ja jūs to zināt, laimīgi jūs esat, ja jūs tā darāt» Komentējot šo Evaņģēlija fragmentu Kjāra Lubik raksta: «[...] «laimīgi jūs esat...». Savstarpējā kalpošana, tuvākmīlestība, ko Jēzus mums māca ar šo pārsteidzošo rīcību tādējādi ir viena no Jēzus sludinātajām svētībām. [...] Kā tad mums jādzīvo šī mēneša dzīvības vārds? Jēzus mūs neaicina burtiski atkārtot viņa piemēru, lai arī tas mums vienmēr ir jāpatur acu priekšā kā mirdzošs vienreizējs piemērs. Atdarināt Jēzu nozīmē saprast, ka mums kristiešiem ir jēga ja dzīvojam citu labā, ja saprotam mūsu eksistenci kā kalpošanu brāļiem, ja visu mūsu dzīvi veidojam uz šī pamata. Tādā veidā būsim izpildījuši to, kas Jēzum ir visdārgākais. Būsim dzīvojuši pēc Evaņģēlija. Būsim patiešām laimīgi.»

Letizia Magri