Lai visi būtu viens (Jņ. 17, 21)
Dēļ šiem vārdiem esam piedzimuši,
lai nestu pasaulē vienotību.
Chiara Lubich

«Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ,
ko Es uz jums esmu runājis»
(Jņ. 15:3).

FONTA LIELUMS  aA aA 
Dzīvības Vārds 2018.05

Maijs, 2018

“Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība” (Gal. 5:22).

Apustulis Pāvils raksta Galatas reģiona kristiešiem, kas no viņa bija saņēmuši Evaņģēlija mācību. Viņš tos norāja par to, ka tie nebija sapratuši ko nozīmē kristīgā brīvība.

Izraēla tautai brīvība bija Dieva dāvana - Viņš tos bija izvedis no verdzības Ēģiptes zemē, ievedis jaunā zemē un noslēdzis ar tiem savstarpējās uzticēšanās derību.

Līdzīgi arī Pāvils stingri apstiprina, ka kristīgā brīvība ir Jēzus dāvana. Būtībā Jēzus mums dāvā iespēju kļūt Viņā un līdzīgi Viņam par Dieva bērniem, kas ir Mīlestība. Arī mēs sekojot Tēva piemēram kā Jēzus mums ar savas dzīves piemēru ir mācījis 1 un rādījis varam iemācīties to pašu žēlsirdīgo attieksmi pret visiem, būdami gatavi 2 pakalpot. Pāvilam šī acīmredzamā pretruna “brīvība kalpot” ir iespējama Svētā Gara dāvanas dēļ, ko Jēzus pasaulei dāvāja ar savu nāvi uz krusta. Tas ir Gars kas dāvā mums spēku iziet no mūsu egoisma cietuma - kas mūs apkrauj ar šķelšanām, netaisnībām, nodevībām, vardarbību - un ved mūs uz patiesu brīvību.

“Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība”

Kristīgā brīvība bez tā ka ir dāvana ir arī saistības. Pirmkārt saistības pieņemt Garu mūsu sirdī, dodot viņam vietu un atpazīstot viņa balsi mūsos.

Kjāra Lubich rakstīja: [...] “Pāri visam mums ir arvien vairāk jāapzinās Svētā Gara klātbūtne mūsos, savā dziļākajā būtībā mēs nesam neizmērojamu dārgumu, bet to nepietiekami apzināmies. [...] Pēc tam, lai dzirdētu viņa balsi un tai sekotu mums jāsaka nē [...] kārdinājumiem, noraidot to ierosinājumus, jāsaka jā mīlestībai pret visiem tuvākajiem, jā pārbaudījumiem un grūtībām ar ko sastopamies... Ja tā darīsim, Svētais Gars mūs vadīs, dodot mūsu kristīgajai dzīvei to garšu, enerģiju, asumu, gaismu, kas nevar pietrūkt, ja tā ir autentiska. Un arī apkārtējie sapratīs, ka esam ne tikai cilvēces ģimenes bērni, bet Dieva bērni” .

Būtībā Gars mūs aicina nelikt centrā mūsu pašu rūpes, bet censties uzņemt, 1 Mt. 5:43-48; Lk. 6:36 2 Mk. 10:45 3 Cfr. C. Lubich, Possediamo un Tesoro, Città Nuova, 44, [2000], 10, p. 7. ieklausīties, dalīties ar materiālajiem un garīgajiem labumiem, piedot vai rūpēties par visdažādākajiem cilvēkiem visdažādākajās situācijās kurās nonākam ikdienas gaitās.

Šāda nostāja mums ļauj baudīt raksturīgu Gara augli - mūsu pašu cilvēcības augšanu patiesas brīvības virzienā. Tā patiesībā ļauj mūsos parādīties un uzplaukt spējām un resursiem, kas vienmēr būtu palikuši aprakti un neiepazīti, ja būtu dzīvojuši tikai vērsti uz sevi.

Tādā veidā ikviena mūsu darbība ir izdevība, ko nevajadzētu pazaudēt, teikt nē egoisma verdzībai un jā mīlestības brīvībai.

“Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība”

Kas sirdī pieņem Gara darbību caur visām savām ikdienas darbībām ģimenē un sabiedrībā, dod ieguldījumu pozitīvu attiecību veidošanā cilvēku starpā.

Uzņēmējam, vīram un tēvam Karlo Kolombino Ziemeļitālijā pieder firma. Apmēram ceturtā daļa no 60 darbiniekiem nav itāļi un dažiem no viņiem ir traumatiska pagātnes pieredze. Intervijā žurnālistam viņš pastāstīja: “Arī darba vieta var un tai vajag veicināt integrāciju. Es nodarbojos ar karjeriem, celtniecības materiālu pārstrādi, man ir saistības attiecībā uz vidi un teritoriju kurā dzīvoju. Dažus gadus atpakaļ mani piemeklēja smaga krīze: vai man saglabāt biznesu vai darbiniekus? Mēs ievietojām mobilitātē dažas personas, runājām ar viņiem meklējot mazāk sāpīgus variantus, bet 4 tas bija dramatisks laiks, kad naktīs nevarēja gulēt. Savu darbu varu darīt labāk vai mazāk labi, mēģinu darīt pēc iespējas labāk. Es ticu ideju pozitīvai ietekmei. Uzņēmums, kas rūpējas tikai par apgrozījumu un finanšu rādītājiem nav ilgtspējīgs. Katras darbošanās centrā ir jābūt cilvēkam. Esmu ticīgs un pārliecināts, ka sintēze starp uzņēmējdarbību un solidaritāti nav tikai utopija.”

Drosmīgi realizēsim mūsu personīgo aicinājumu uz brīvību vietā kur dzīvojam un strādājam. Tādā veidā mēs atļausim Garam sasniegt un atjaunot daudz personu dzīves mums apkārt, virzot uz priekšu vēsturi “prieka, miera, dāsnuma, labvēlības” horizonta virzienā.

Letizia Magri