| Dzīvības Vārds 2018.06 |
|
Jūnijs, 2018 “Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem” (Mt. 5:9).Ar pārsteidzošo Svētību pasludināšanu Mateja Evaņģēlijs iesāk Jēzus sprediķošanas sākuma aprakstu. Jēzus šeit pasludina par “svētīgiem”, tas ir tos, kas ir pilnībā laimīgi un realizējušies, visus tos, kas pasaules acīs tiek uzskatīti par zaudētājiem un neveiksminiekiem: pazemīgos, vajātos, lēnprātīgos, tos kas izsalkuši un izslāpuši pēc taisnības, tīros sirdī, miera nesējus. Dievs viņiem dod lielus apsolījumus: tie būs Viņa paša paēdināti un mierināti, būs par zemes un Viņa valstības mantiniekiem. Tā ir patiesa kulturāla revolūcija, kas apgriež kājām gaisā mūsu bieži noslēgto un ierobežoto skatījumu saskaņā ar kuru minēto personas kategorijas ir marginālas un nenozīmīgas cīņā par varu un veiksmi. “Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem”No Bībeles perspektīvas miers ir Dieva glābšanas auglis. Tas pirmkārt ir Viņa dāvana. Tā ir paša Dieva īpašība, kas mīl cilvēci un visu radību ar Tēva sirdi un kuram attiecībā uz visiem ir saskaņas un harmonijas plāns. Tāpēc ikviens, kas dara visu ko spēj miera labā ir zināmā mērā “līdzīgs” viņam kā viņa bērns. Kjāra Lubich raksta: “Miera nesējs var būt tas, kuram ir iekšējs miers. Mums pirmkārt jābūt miera nesējiem ar savu uzvedību ikvienā situācijā dzīvojot harmonijā ar Dievu un viņa gribu. [...] «... tie tiks saukti par Dieva bērniem». Iegūt vārdu nozīmē kļūt par to ko šis vārds izsaka. Pāvils sauca Dievu par «miera Dievu» un sveicināja kristiešus sakot: «Miera Dievs lai ir ar jums visiem». Miera nesēji rāda savu radniecību ar Dievu, rīkojas kā pieklājas Dieva bērniem, liecinādami par Dievu, ka tas ierakstījis cilvēku sabiedrībā kārtību, kuras auglis ir miers”. Dzīvošana mierā nenozīmē konfliktu neesamību, tā nav arī mierīga dzīve izejot uz kompromisiem ar vērtībām lai vienmēr kaut kā izgrozītos, gluži otrādi, tas ir tikai uz evaņģēliju bāzēts dzīves veids, kas prasa drosmi izdarīt izvēles kas iet pret straumi. Būt par “miera nesējiem” pirmkārt ir visos līmeņos radīt izlīguma apstākļus mūsu pašu un citu cilvēku dzīvēs: galvenokārt ar Dievu un pēc tam ar tuvāko, kas ir ģimenē, darbā, skolā, draudzē, biedrībās, sabiedrībā un starptautiskajās attiecībās. Tāpēc tas ir noteikta mīlestības forma attiecībā uz tuvāko, liels žēlsirdības darbs, kas dziedē visas attiecības. Pusaudzis no Venecuēlas Horhe nolēma būt par “miera nesēju” savā skolā: “Kādu dienu pēc stundām es uzzināju, ka mani biedri organizē piketu, kura laikā gatavojās pielietot vardarbību aizdedzinot mašīnas un metot akmeņus. Uzreiz iedomājos, ka šāda rīcība nav saskaņā ar manām vērtībām. Tāpēc es biedriem piedāvāju uzrakstīt skolas vadībai vēstuli, jo tādā veidā varēsim tās pašas lietas prasīt tikai citā veidā bez vardarbības. Ar dažiem uzrakstījām vēstuli un iesniedzām skolas direktoram.” “Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem”Mūsu laikos šķiet ļoti svarīgi veicināt dialogu un tikšanos starp vēsturiski dažādām personām un grupām, kurām ir dažādas kultūras tradīcijas un uzskati, novērtējot un pieņemot šo dažādību un bagātību. Kā nesen izteicās pāvests Francisks: “Miers tiek veidots dažādības kora vidū ... Un izejot no šīs dažādības mēs mācāmies no otra kā brāļi ... . Viens ir mūsu Tēvs un mēs esam brāļi. Mīlēsim viens otru kā brāļi. Un ja strīdamies savā starpā, lai tas būtu kā starp brāļiem, kas uzreiz izlīgst un vienmēr paliek brāļi”. Varam arī censties iepazīt miera un brālības aizmetņus, kas jau tagad padara mūsu pilsētas atvērtākas un cilvēcīgākas. Varam par šiem aizmetņiem rūpēties, lai tie aug, dodot savu ieguldījumu nesaskaņu un konfliktu izlīdzināšanā. Letizia Magri |