| Dzīvības Vārds 2019.03 |
«Esiet žēlsirdīgi tāpat kā jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs» (Lk. 6:36).Pēc Lūkas stāstījuma, Jēzus, pēc tam kad bija mācekļiem pasludinājis svētības, vēršas ar revolucionāru aicinājumu mīlēt ikvienu cilvēku kā brāli, pat tad ja tas būtu ienaidnieks. Jēzus ļoti labi zina un mums izskaidro, ka esam brāļi tāpēc, ka mums ir viens Tēvs, kas vienmēr lūkojas pēc saviem bērniem. Viņš vēlas ar mums veidot attiecības, atgādina mums par mūsu atbildību, bet tajā pašā laikā savā mīlestībā par mums rūpējas, dziedina un baro. Viņš izturas ar mātes līdzjūtību un maigumu. Šī ir Dieva žēlsirdība, kas sasniedz katru cilvēku ar visām tā vājībām. Patiesībā Dievs dod priekšroku tiem kas ir atstumti, izslēgti un noraidīti. Žēlsirdība ir mīlestība, kas piepilda sirdi un pēc tam izplūst ārā uz citiem, kaimiņiem, ārzemniekiem, sabiedrību mums apkārt. Tāpēc, ka esam šī Dieva bērni, mēs varam būt viņam līdzīgi īpašībās, kas viņu raksturo: mīlestība, pieņemšana, pacietība pret otru. «Esiet žēlsirdīgi tāpat kā jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs»Diemžēl personīgajā un sabiedrības un dzīvē pieaug naidīguma un sāncesības atmosfēra, savstarpējā neuzticēšanās, tiesāšana, bailes no otra. Aizvainojums krājas un noved pie konfliktiem un kariem. Kā kristieši varam dot skaidru liecību, kas nostājas pret straumi. Atbrīvosimies no sevis pašiem un radušajiem apstākļiem un sāksim atjaunot vājās vai izjukušās attiecības ģimenē, darba vietā, draudzē, politiskajā partijā. Ja kādam esam darījuši pāri saņemsim drosmi un lūgsim piedošanu, lai varētu sākt no jauna. Tā ir cieņas pilna rīcība. Un ja kāds patiešām ir apvainojis mūs, mēģināsim viņam piedot, no jauna atbrīvojot sirdī vietu šai personai, lai arī viņai būtu iespēja dziedēt brūci. Bet ko nozīmē piedot? «Piedošana nenozīmē aizmāršību [...], tā nav vājums, [...] tas nenozīmē mazvērtēt smagas lietas, vai uzskatīt par labu to kas ir slikts, [...] tā nav vienaldzība. Piedošana ir gribas un skaidras rīcības akts, kas nozīmē brīvību pieņemt turvāko tādu kāds viņš ir, neskatoties uz slikto, ko viņš mums nodarījis, līdzīgi kā Dievs pieņem mūs grēciniekus neraugoties uz mūsu trūkumiem. Piedošana nozīmē neatbildēt uz apvainojumu ar apvainojumu, bet rīkoties saskaņā ar Pāvila padomu: “Neļauj ļaunumam sevi uzvarēt, bet uzvari ļaunu ar labu” ». Šādu sirds atvērtību nav iespējams improvizēt. Tā ir jāiemanto ikdienas pūlēs, nepārtraukti pieaugot Dieva bērnu identitātē. Pāri visam tā ir Tēva dāvana, ko mēs varam un ko nepieciešams lūgt no Viņa. «Esiet žēlsirdīgi tāpat kā jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs»Stāsta jauniete M. no Filipīnām: «Man bija tikai vienpadsmit gadi, kad nogalināja manu tēvu. Neviens netika notiesāts tāpēc ka mēs bijām trūcīgi. Kad pieaugu devos studēt jurispudenci, jo gribēju taisnu tiesu par mana tēva nāvi. Taču Dievam attiecībā uz mani bija cits plāns. Kolēģe uzaicināja mani uz tikšanos ar personām, kas nopietni centās dzīvot pēc Evaņģēlija, un tā es arī pievienojos. Kādu dienu es lūdzu Jēzum, lai viņš man iemāca kā konkrēti dzīvot šos Viņa vārdus: “Mīliet savus ienaidniekus” , jo es jutu, ka mani vēl nebija pametis naids uz tiem, kas 3 bija nogalinājuši man tēvu. Nākamajā dienā darbā es satiku tās kriminālās bandas vadoni. Es apsveicinājos, uzsmaidīju un pajautāju kā klājas viņa ģimenei. Sveiciens viņu ļoti apstulbināja, taču mani pašu vēl vairāk pārsteidza tas ko izdarīju. Naids manī sāka izzust pārtopot par mīlestību. Taču šis bija tikai pirmais solis: mīlestība ir radoša! Man šķita, ka ikvienam šīs bandas biedram jāsaņem mūsu piedošana. Kopā ar brāli devāmies viņus atrast, lai atjaunotu attiecības un liecinātu par to ka Dievs viņus mīl! Viens no viņiem mums lūdza piedošanu par to ko izdarījis un lai mēs aizlūdzam par viņu un viņa ģimeni». Letizia Magri |