Oktobris, 2017

“Savā​ ​starpā​ ​turiet​ ​tādu​ ​pat​ ​prātu,​ ​kāds​ ​ir​ ​arī​ ​Kristū​ ​Jēzū”​ ​(Fil.​ ​2:5).

Apustulis Pāvils raksta vēstuli Filipu kristiešu draudzei no cietuma, kurā atradās savas sludināšanas dēļ. Tieši viņš bija pirmais, kurš atnesa tur Evaņģēlija vēsti un daudzi ieticēja un ar sirdi iesaistījās jaunajā dzīvē, dodot kristīgās mīlestības liecību ar pēc tam kad Pāvilam bija jādodas projām. Šīs ziņas viņam sagādāja lielu prieku un tāpēc viņš raksta šo savu vēstuli, kurā pauž savu pieķeršanos filipiešiem.

Tāpēc viņš tos iedrošina virzīties uz priekšu un augt gan individuāli gan kā draudze un atgādina tiem par modeli no kā mācīties evaņģēlisko dzīves veidu:

“Savā​ ​starpā​ ​turiet​ ​tādu​ ​pat​ ​prātu,​ ​kāds​ ​ir​ ​arī​ ​Kristū​ ​Jēzū”.

Un kas tas ir par “prātu”? Kā iespējams zināt Jēzus dziļākās vēlmes, lai varētu to atdarināt? Pāvils to bija sapratis: Jēzus Kristus, Dieva Dēls sevi iztukšoja un nokāpa lejā mūsu vidū; viņš kļuva par cilvēku, pilnīgā padevībā Tēvam, lai ļautu mums kļūt par Dieva bērniem. Jēzus piepildīja savu misiju veidā saskaņā ar kuru viņš dzīvoja visu savu dzīvi: viņš nepārtraukti pazemināja sevi lai sasniegtu vismazākos, vājākos, nedrošākos: spitālīgo, atraitni, svešinieku, grēcinieku, lai tos pieceltu, lai tie beigās justos mīlēti un glābti.

“Savā​ ​starpā​ ​turiet​ ​tādu​ ​pat​ ​prātu,​ ​kāds​ ​ir​ ​arī​ ​Kristū​ ​Jēzū”.

Lai sevī atpazītu un attīstītu Jēzus prātu, vispirms atzīsim sevī viņa mīlestības un piedošanas spēka klātbūtni. Pēc tam, skatoties uz viņu, sekosim viņa dzīves veidam, kas mums liek atvērt savu sirdi, prātu un rokas, lai pieņemtu ikvienu personu kāda tā ir. Izvairīsimies no jebkādas tiesāšanas, tā vietā ļausim sevi bagātināt ar pozitīvo kas ir otrā, arī tad ja tas ir apslēpts zem kaudzes problēmu un kļūdu, un tā meklēšana mums šķiet “laika zaudēšana”. Jēzus visstiprākais sentiments, ko varam darīt par savu ir beznosacījumu mīlestība, vēlme nodot sevi otra rīcībā ar saviem mazajiem vai lielajiem talantiem, lai drosmīgi un konkrēti veidotu pozitīvas attiecības jebkurā dzīves situācijā. Šī mīlestība arī zina kā tik galā ar grūtībām, nesaprašanām un atšķirībām ar pazemīgu garu un apņemšanos atrast dialogu un sapratni.

“Savā​ ​starpā​ ​turiet​ ​tādu​ ​pat​ ​prātu,​ ​kāds​ ​ir​ ​arī​ ​Kristū​ ​Jēzū”.

Kjāra Lubich, kas visu dzīvi vadījās pēc Evaņģēlija un ir pieredzējusi tā spēku rakstīja: “Atdarināt Jēzu nozīmē aptvert, ka no mums kristiešiem ir jēga tikai tad, ja dzīvojam citu dēļ, ja saprotam savu eksistenci kā kalpošanu brāļiem, ja ceļam visu savu dzīvi uz šī pamata. Tad būsim realizējuši to, kas Jēzum ir visdārgākais. Būsim sapratuši Evaņģēliju. Būsim patiešām laimīgi”.

Letizia Magri