Dzīvības Vārds 2019.05 Print

«Miers jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu» (Jņ. 20:21).

Evaņģēlists Jānis pēc Jēzus krusta nāves traģiskā apraksta, kas bija izraisījusi apustuļos bailes un neziņu, pasludina pārsteidzošu jaunumu. Jēzus ir augšāmcēlies un ir atgriezies pie savējiem! Būtībā Augšāmcēlušais Lieldienu rītā parādījās un atklājās Marijai Magdalēnai. Tajā pašā vakarā viņš parādījās citiem mācekļiem, kas dziļās bailēs un vilšanās pārņemti bija ieslēgušies mājā.

Jēzus dodas viņus meklēt, vēloties tos satikt. Viņam nav svarīgi, ka tie viņu nodevuši vai briesmu brīdī aizbēguši. Viņš parādīja tiem ciešanu zīmes: krusta moku caururbtās rokas un sānu. Viņa pirmie vārdi ir miera vēlējums, patiesa dāvana kas ienāk sirdī un pārveido dzīvi.

Lūk, šādā veidā mācekļi beidzot Jēzu atpazīst un atgūst prieku. Būdami kopā ar Kungu un Mācītāju viņu no jauna jūtas dziedināti, mierināti un apgaismoti.

Pēc tam Augšāmcēlušais šai grupiņai trauslo vīru uztic lielu izaicinājumu: doties ielās un sludināt Evaņģēlija jauno vēsti pasaulei, kā viņš to bija darījis pats. Kas par drosmi! Kā Tēvs uzticējās Viņam, tāpat Jēzus pilnībā uzticējās mācekļiem.

Un noslēgumā Jānis piebilst, ka Jēzus “dvesa uz viņiem”, tas nozīmē dalījās ar viņiem savā iekšējā spēkā, tajā pašā mīlestības Garā, kas atjauno sirdis un prātus.

«Miers jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu»

Jēzus izgāja cauri visai cilvēciskajai dzīvei: piedzīvoja draudzības prieku un nodevības sāpes, darba izaicinājumus un ceļošanas nogurumu. Viņš zina no kā esam veidoti, pazīst mūsu limitus, ciešanas un neveiksmes, kas mūs dienu no dienas pavada. Kā tas bija aptumšotajā istabā ar mācekļiem, viņš turpina meklēt ikvienu no mums mūsu tumsā, mūsu šaurībā, turpina mums ticēt.

Augšāmcēlušais Jēzus mūsu aicina kopā ar Viņu piedzīvot jaunu dzīvi un mieru, lai pēc tam varētu ar to dalīties ar citiem. Viņš mūs sūta liecināt par mūsu satikšanos ar Viņu, iziet pašiem no sevis, no mūsu trauslās drošības zonas un no mūsu ierobežojumiem, lai laikā un telpā izplatītu to pašu no Tēva saņemto misiju: sludināt, ka Dievs ir Mīlestība.

«Miers jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu»

Kjāra Lubich 2005. g. maija komentārā par šo Dzīvības Vārdu raksta: «Mūsdienās ar vārdiem vien nepietiek. [...] Evaņģēlija sludināšana būs sekmīga, ja tā ir balstīta uz dzīves liecību, tādu kā to, kuru deva pirmie kristieši, kuri varēja teikt, ka sludina “ko esam dzirdējuši, ko savām acīm esam redzējuši”. Evaņģēlijs būs iedarbīgs, ja tas, kas bija teikts par viņiem var būt sacīts par mums: “Skatieties kā tie mīl viens otru un kā tie ir gatavi atdot savu dzīvību viens par otru”. Tas būs iedarbīgs, ja mūsu mīlestība būs konkrēta dodot un atsaucoties tiem, kam ir vajadzība, ja mēs paēdinam, apģērbjam, dodam pajumti tiem, kuriem tās nav, piedāvājam draudzību tiem, kuri ir vientuļi un izmisuši, atbalstam tos, kuri cieš no pārbaudījumiem. Šādi dzīvojot, mēs parādīsim citiem, kas Jēzus ir par pievilcīgu būtni, un, kļūstot līdzīgi Kristum, mēs dosim savu ieguldījumu viņa darba turpināšanā.»

«Miers jums! Kā Tēvs Mani sūtījis, tā Es jūs sūtu»

Mēs arī varam doties un meklēt Jēzu vīriešos un sievietēs, kas atrodas sāpju un vientulības gūstā. Ar godbijību varam viņiem piedāvāt tos pavadīt dzīves ceļā virzoties uz mieru ko Jēzus mums dāvā, kā to dara māte Pia ar saviem draugiem, kas darbojas mazā migrantu palīdzības centrā Dieviditālijā. Šo cilvēku sejās atspoguļojas sāpju, kara un vardarbības pieredze. «Ko es meklēju?» stāsta māte Pia. «Jēzus manai dzīvei dod jēgu un es zinu, ka pirmkārt varu viņu atpazīt un sastapt brāļos, kuri visvairāk cieš. Caur mūsu asociāciju mēs piedāvājam itāļu valodas apmācību un palīdzību mājokļa un darba meklēšanā, palīdzam materiālajā ziņā. Pajautājām arī vai viņiem būtu interse par garīgo atbalstu un šo priekšlikumu ar prieku uzņēma pareizticīgo sievieties no itāļu valodas grupas. Imigrantu atbalsta centrā ieradās arī kristieši no Baptistu Evaņģēliskās Baznīcas un mēs sarunājām ar baptistu mācītāju, viņus nogādāt uz dievkalpojumu vietu, kas atradās diezgan tālu. No šīs konkrētās mīlestības kristiešu starpā radās draudzība, ko tālāk stiprināja starpkulturālās tikšanās, tikšanās pie apaļā galda un koncerti. Mēs sapratām, ka esam “tauta”, kas meklē un atrod jaunus veidus vienotībai dažādībā, lai pasaulei liecinātu par Dieva Valstību».

Letizia Magri