Lai visi būtu viens (Jņ. 17, 21)
Dēļ šiem vārdiem esam piedzimuši,
lai nestu pasaulē vienotību.
Chiara Lubich

«Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ,
ko Es uz jums esmu runājis»
(Jņ. 15:3).

FONTA LIELUMS  aA aA 
Dzīvības Vārds 2016.01

«Jūs esat aicināti paust Dieva brīnišķos darbus» (skat. 1. Pt. 2,9).

Kad Kungs darbojas, viņš veic brīnišķus darbus. Tiklīdz viņš bija radījis visumu, tā redzēja, kas tas ir “labs” (Rad. 1, 25), un pēc tam, kad bija radījis vīrieti un sievieti, tiem uzticēdams visu radību, redzēja, ka tas viss bija “ļoti labs” (Rad. 1, 31). Bet viņa darbs, kas pārspēj visus, ir tas ko paveica Jēzus: ar savu nāvi un augšāmcelšanos viņš radīja jaunu pasauli un jaunus ļaudis. Ļaudis, kuriem Jēzus dāvāja Debesu dzīvi, autentisku brālību, savstarpēju pieņemšanu, dalīšanos, dāvājot sevi. Pētera vēstule pirmajiem kristiešiem ļauj apzināties, ka Dieva mīlestībā viņi ir darīti par “izredzētu cilti, ķēnišķīgiem priesteriem, svētu tautu, Dieva īpašumu” (skat. 1. Pēt. 2, 9 – 10).

Ja arī mēs līdzīgi pirmajiem kristiešiem patiešām apzināsimies, kas mēs esam, cik daudz Dieva žēlastība ir darbojusies mūsos, starp mums un ap mums, mēs būsim pārsteigti, nevarēsim apslēpt prieku un vēlmi dalīties ar to ar citiem, “paust Dieva brīnišķos darbus”.

Taču ir grūti, gandrīz neiespējami, efektīvi liecināt par šīs jaunās dzīves skaistumu, par kuru Jēzus atdeva savu dzīvību, paliekot izolēti viens no otra. Tāpēc ir saprotams kādēļ Pētera aicinājums ir domāts visai tautai. Nevaram savā starpā būt nesaticīgi un aizspriedumaini, vai vienkārši vienaldzīgi un tajā pašā laikā sludināt: “Kungs ir radījis jaunu tautu, mūs atbrīvojis no egoisma, naida un aizvainojuma, mums kā likumu ir devis savstarpēju mīlestību, kas mūs dara par vienu sirdi un dvēseli...”. Kristīgajā tautā ir gan atšķirības domāšanas veidā, gan kultūras tradīcijās, taču šī atšķirība tiek uzņemta ar cieņu, atzīstot šīs lielās dažādības skaistumu, turoties pie pārliecības, ka vienotība nav vienveidīgums.

Tas ir ceļš, kurā mēs dodamies lūgšanu nedēļas par kristiešu vienotību laikā, ko ziemeļu puslodē atzīmē no 18. līdz 25. janvārim un visa gada laikā. Dzīvības vārds mūs no dažādām kristīgajām baznīcām un kopienām aicina iepazīt viens otru labāk un vēstīt viens otram par Kunga brīnišķajiem darbiem. Tādā veidā spēsim ticami “sludināt” šos darbus, liecinot par to, ka tieši šajā dažādībā esam vienoti un konkrētā veidā palīdzam viens otram.

Kjāra Lubik aktīvi mudināja uz šo ceļu: «Mīlestība ir visstiprākais spēks pasaulē: tā izraisa miermīlīgu kristīgu revolūciju ap tiem, kas tajā dzīvo, tā ļauj mūsdienu kristiešiem atkārtot to, ko daudzus gadsimtus senāk teica pirmie kristieši: “Esam tikai no vakardienas, bet jau esam izplatījušies pa visu zemi”. […]  Mīlestība! Cik daudz tā ir nepieciešama pasaulei! Un mūsos, kristiešos! Visi kopā no dažādām baznīcām esam pāri par miljardu. Tātad daudzi un mums būtu jābūt labi pamanāmiem. Bet esam tik sadalīti, ka daudzi mūs neredz, ne arī ar mūsu starpniecību redz Jēzu. Viņš ir teicis, ka pasaule Viņu atpazīs caur mums, mūsu savstarpējās mīlestības dēļ, vienotības dēļ: “No tā visi zinās, ka esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā” (Jņ. 13, 35). [...] Tātad šodiena no ikviena no mums prasa mīlestību, vienotību, brālīgumu, solidaritāti. Un baznīcas ir aicinātas atjaunot vienotību, kas gadsimtiem ilgi ir izjukusi».

Fabio Ciardi